Lasītprasme, uzsākot skolas gaitas, būtiski ietekmē bērnu sasniegumus mācībās. Izglītības pētniece Bostonā Ieva Johansone izpētījusi – Latvijā bērni, kas uz skolu devās bez lasītprasmes, atpalika no vienaudžiem gandrīz vesela skolas mācību gada apjomā.
Bērniem ir svarīgi redzēt citus lasām un runājam par izlasīto – vecākus, skolotājus, draugus.
Viņiem ir jāredz sev apkārt cilvēkus, kuri priecājas par pašu lasīšanas procesu, aizraujas ar to, kuri izmanto grāmatas, lai kaut ko uzzinātu, pētītu, noskaidrotu.
Ļoti svarīgi radīt lasīšanai atbilstošu vidi klasē, mājās, lai rosinātu interesi lasīt, skatīties, klausīties dažādas grāmatas.
Jau no mazotnes bagātinot bērna vārdu krājumu, vēlāk tiek atvieglota teksta uztvere, izpratne, attīstīta un pilnveidota lasītprasme, spēja izteikties.
Kādu palīdzību pieaugušie var sniegt bērnam, apgūstot lasītprasmi?
- Ļoti būtisks bērnam ir vecāku paraugs. Ja bērns ikdienā redz, ka vecāki lasa, arī bērnam veidojas interese par lasīšanu.
- Apgūt lasītprasmi rotaļājoties, bērnam interesantā un saistošā veidā.
- Radīt interesi par lasīšanu – atrodiet bērnu interesējošu lasāmvielu ar attēliem, nodrošiniet, lai mājās būtu pieejamas dažādas bērna vecumposmam atbilstošas grāmatas, lasiet pārmaiņus. Vēlams, lai sākumā teksti būtu īsi un iespiesti ar lieliem burtiem.
- Lasīt regulāri – lasītprasme ir pamats visam mācību procesam skolā. Labāk vingrināties lasīt katru dienu 10 minūtes, nekā reti, bet ilgi.
- Nelabot kļūdas – sākotnēji svarīga ir interese un lasīšana vispār, nevajadzētu labot katru kļūdu, izrādiet interesi par teksta saturu.
- Spēlēt dažādas lasīšanas spēles – spēles var būt gan ar vārdiem, gan ar teikumiem un tekstiem.
- Pārrunāt satura izpratni – uzdodiet jautājumus par teksta saturu, palūdziet bērnam pastāstīt par lasīto saviem vārdiem.
- Lasīt dažādus uzrakstus, ejot pa ielu, lasīt žurnālu un avīžu virsrakstus, ziņu virsrakstus sociālajos tīklos.
- Lasīt priekšā, pārrunāt izlasīto, lai bērna pozitīvā lasītāja pieredze veidojas ģimenē.
- Lasīt kopā ar bērnu vakaros vai brīvdienās, pat ja viņš jau veiksmīgi lasa pats.
Ja skolēnam lasa priekšā zināmu tekstu, lai piesaistītu uzmanību, skolotāja izvēlētu vārdu lasa citā valodā.
Tekstam nogrieztas malas, skolēniem, lasot, jācenšas restaurēt trūkstošais teksts. Lai uzdevums būtu interesantāks, var pievienot attēlus.
Pirms teksta lasīšanas tiek uzdoti jautājumi, rosinot skolēnu iztēli par ko varētu būt teksts. Tad lasa tekstu.
- Skolotājs no teksta izvēlas vārdus, tos dod skolēniem. Katra grupa veido savu stāstu, tad salīdzina ar oriģinālu.
- Interesants uzdevums ir, ja skolēniem teksts no svešvalodas jāpārtulko dzimtajā valodā, tad atpakaļ svešvalodā.
- Lai pilnveidotu lasītprasmi, noder arī uzdevumi ar iekrāsotiem burtiem.
Metodes princips:
- Skolotājs izvēlas lasāmo tekstu
- Sadala klasi lomās (grupās)
- Visi lasa vienu tekstu, katrs seko savas lomas uzdevumam
- Grupas satiekas (katrā grupā katra loma)
- Veido piezīmes
- Rada stāstu
- Diskusijas vadītājs – Atbild, lai diskusija notiktu. Kas patika stāstā?
- Galvenās domas apkopotājs – Kāda ir stāsta galvenā doma?
- Savienotājs – Kāda ir stāsta saistība ar apkārtējo pasauli, ko esmu redzējis?
- Vārdu meistars – Izvēlas atslēgas vārdus, frāzes
- Persona – ieinteresētājs- Kas interesants?
- Kultūras nesējs – (var arī nebūt) Kā teksts saistās ar kultūru?
